Akadēmiskais centrs
Apmaiņas studijas ir lieliska iespēja studentiem ne tikai papildināt zināšanas un gūt mācību pieredzi citas valsts universitātē, bet arī apzināt jaunus apvāršņus savām humanitāro zinātņu studijām.
Šī pieredze ļauj paskatīties uz ierastām lietām no cita skatupunkta, ļaujot uzzināt daudz jauna par pasauli, cilvēkiem, kultūrām un pašiem par sevi.
Tomēr līdzās apmaiņas studiju piedāvātajiem ieguvumiem tā ir arī atbildību par saviem lēmumiem un izvēlēm, kā arī finansiālas saistības pret stipendijas piešķirējiem.
LU HZF studējošajiem tiek piedāvātas iespējas piedalīties dažādās apmaiņas programmās un vasaras skolās.
Eiropā pazīstamākā un populārākā studiju un prakses mobilitātes programma ir Erasmus+. Programma nosaukta dāņu filozofa, teologa un humānista Roterdamas Erasma vārdā (1465-1536). Erasmus zonā ir iekļautas visas ES valstis, kā arī Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina un Turcija. Programma piedāvā stipendiju (no 2 līdz 12 mēnešiem) studijām un/vai praksei kādā no LU HZF sadarbības augstskolām.
Katru semestri uz apmaiņas studijām ārzemēs dodas ap 25-30 Humanitāro zinātņu fakultātes studentu, un pie mums katru semestri ierodas studēt apmēram 80 studenti. Savukārt apmēram 150 apmaiņas studenti no dažādām LU fakultātēm piesakās HZF studiju programmu piedāvātajiem studiju kursiem.
Vairāk par citām apmaiņas programmām, kursiem, stipendijām un vasaras skolām
Ja rodas kādi jautājumi par studijām ārzemēs, droši jautājiet HZF ārējo sakaru koordinatorei Margaritai Spiridai, e-pasts: margarita.spirida@lu.lv.
STUDENTU PIEREDZES STĀSTI
Noderīgi ir studentu pieredzes stāsti par iespaidiem ārvalstu augstskolās, sadzīvi un apmaiņas semestrī gūtajām atziņām.
Vienu rudens semestri pavadīju apmaiņas studijās Klaipēdas Universitātē Lietuvā. Izvēlējos maģistra programmu "Baltic Studies", jo tajā, pirmkārt, varēju atrast LU Baltu filoloģijas maģistra programmai atbilstošus priekšmetus, otrkārt, programma ir paredzēta interesentiem, kuriem lietuviešu valoda nav dzimtā valoda.
Gan ar studiju vidi, gan piedāvātajiem kursiem esmu ļoti apmierināta. Konkrētajā semestrī savā kursā biju vienīgā Erasmus studente, tādēļ tiku pie nedalītas pasniedzēju uzmanības. Priekšmetus var apgūt gan lietuviešu, gan angļu, gan latviešu valodā, tiesa – tas lielākoties atkarīgs no pasniedzēja. Mācību procesā, piemēram, senprūšu valodas kursā nereti vienlaikus nācās izmantot pat līdz piecām valodām, tādēļ jo vairāk zināsi vismaz valodu pamatus, jo pilnvērtīgāk un daudzpusīgāk varēsi strādāt nodarbībās. Pasniedzēji ir atvērti, pielāgojas studentu interesēm un ir uz pozitīvu sadarbību vērsti. Esmu ļoti pateicīga savām pasniedzējām Daļai Pakalnišķienei, Daļai Kiseļūnaitei un Rūtai Grumadaitei-Pabarčienei par pozitīvu pieredzi un jaunām zināšanām, ko esmu ieguvusi apmaiņas studiju laikā!
No daļas izvēlēto priekšmetu nācās atteikties, jo KU bija pārskatīti kursi un to saturs, līdz ar to arī to kredītpunktu skaits. Tādēļ nevajag baidīties un pirms pieteikšanās ieteiktu sazināties ar izvēlētās programmas direktoru vai universitātes koordinatoru, lai noskaidrotu priekšmetu pieejamību un kredītpunktu skaitu.
Ikdienā saziņa ar lietuviešu studentiem fakultātē bija neliela, vairāk komunicēju ar apmaiņas studentiem no citām fakultātēm, jo laiku pa laikam tika organizēti kopīgi pasākumi. Novērtēju iespēju regulāri sazināties angļu valodā, taču sadzīvē Klaipēdā ļoti noderēs krievu valodas prasmes, ja nezina vismaz lietuviešu valodas pamatus. Patīkami, ka katram no apmaiņas studentiem bija lietuviešu students-mentors, kurš palīdzēja gan ar padomu praktiskās lietās, piemēram, ar dokumentu iesniegšanu Migrācijas dienestā, gan kļuva par uzticības personu un draugu. Patīkams pārsteigums ir lietuviešu zināšanas par Latviju, Rīgu un latviešu valodas zināšanas.
Brīvajā laikā var apmeklēt nodarbības un pasākumus Klaipēdas Etnokultūras centrā. Tajā piedāvā gan dziedāt, dejot un apgūt citas lietuviešu tradicionālās kultūras prasmes, gan apmeklēt pasākumus vai izstādes par latviešu tradicionālās kultūras priekšmetiem vai tradīcijām. Turpat par godu Latvijai tiek organizētas svinības, piemēram, 18. novembra svētku koncerts.
Nobeigumā vēlos pieminēt, ka iespējas studēt Klaipēdas Universitātē man ļāva iepazīt unikālu dabas teritoriju – Kuršu kāpas un kursenieku valodu. Ar prieku izbaudīju gan Klaipēdu, kas ir patīkams pretstats Rīgas kņadai, gan studiju sniegtās iespējas pētīt kursenieku valodu. Kur vēl, ja ne tieši Klaipēdā, to varētu darīt vislabāk? Tāpēc iesaku visiem izmantot šo iespēju un pilnveidot sevi!
Pēdējā Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju gadā es devos uz Tallinas Universitāti Igaunijā, kas bija mana pirmā izvēles prioritāte, piesakoties ERASMUS programmai. Galvenokārt tādēļ, ka tā bija vienīgā no pieejamajām universitātēm, kurā tiek mācītas abas mani interesējošās maģistra studiju programmas.
Man paveicās ar izdevīgas (gan finansiāli, gan ģeogrāfiski) dzīvesvietas atrašanu – universitāte no tās atradās mazāk nekā kilometra attālumā. Tallinas Universitāte piedāvā arī labi iekārtotas kopmītnes, taču to īres maksa nav daudz zemāka par individuālu istabu dzīvoklī. Turklāt tas ir lielisks veids, kā izvairīties no tā saucamā ‘’Erasmus burbuļa’’ un iepazīt vietējos.
Orientācijas nedēļa universitātē tika organizēta teicami. Tās laikā notiek ekskursijas un tiek dotas noderīgas instrukcijas. Savstarpējās iepazīšanās pasākumi starptautiskajiem studentiem ir kopīgi, un tieši tajos es ieguvu draugus visam semestrim, ar kuriem laiku pa laikam tiekos arī pēc atgriešanās.
Universitātei pieder vairākas bibliotēkas, taču es izmantoju tikai galvenajā ēkā izvietoto. Tā bija pietiekami liela (ar 3 stāviem), lai nekad nebūtu pārpildīta. Tajā studentiem ir brīvi pieejamas grupu studēšanas telpas un lielāka kopēja mācību telpa, kas atvērta dažas stundas pirms un vairākas stundas pēc pašas bibliotēkas darba laika.
Kā mācībspēki, tā arī administratīvais personāls (ar retiem izņēmumiem) ir kompetenti un laipni cilvēki. Nākamajiem braucējiem gan iesaku aktīvi sekot līdzi nodarbību laikiem un rēķināties ar to, ka var nākties pasniedzējiem e-pastā lūgt papildu paskaidrojumus par iesniedzamajiem darbiem. Pēc manas pieredzes, studiju organizācijai tiek izmantotas 4 dažādas sistēmas (Moodle, Google Classroom u.c.), kas sniedz nevienlīdzīgas kvalitātes informāciju. Pasniedzēji ir dažādi, un nedrīkst cerēt, uz to, ka Erasmusniekiem tiks sniegtas atlaides.
Lai arī universitātes piedāvāto kursu klāsts nebija plašs, elektroniskā sistēma to sameklēšanai ir noderīga, un ierodoties visi solītie kursi bija pieejami, tāpēc nekādas izmaiņas studiju līgumā nebija nepieciešamas. Kursu kredītpunktu apjoms neatšķiras no LU, tātad jāapgūst tāds pats kursu skaits. Mācību process gan bija citāds: pirmkārt, nodarbību pasniegšanā daudz vairāk tiek iesaistīti paši studenti. Tas nebija ideāls modelis man, taču zinu, ka ir studenti, kas tam dod priekšroku. Otrkārt, mazāk iknedēļas iesniedzamo uzdevumu, bet tā vietā tiek veicināts patstāvīgs grupu darbs, kas ilgst semestra garumā.
Rezumējot var teikt, ka studēšana ārzemēs mani iedvesmoja un motivēja sasniegt vairāk. Jau tagad esmu veiksmīgi nokārtojis kādu no maģistra līmeņa mācību kursiem savā nākotnes programmā.
Esmu ieguvis arī draugus, kas ir uzticami profesionāļi un topošie partneri uzņēmējdarbībā nākotnē.
Nereti apmaiņas semestris ir studenta pirmā patiesā neatkarīgas dzīves pieredze, kā tas bija arī man – tas ir neatsverams ieguvums. Atkārtojot kādu no maniem Erasmus kolēģiem: “Nevis vieta ir svarīga, bet gan pārmaiņas.’’
Esmu Romāņu valodu un kultūru studiju maģistrante. Savā ERASMUS devos uz Itāliju, Romu – Tor Vergatas universitāti.
Universitāte man patika, tai bija studentu pilsētiņa, proti, visas fakultātes atrodas gandrīz vienuviet, vienīgi universitātes komplekss atrodas Romas nomalē. Ja dzīvo centrā, tad jābrauc ar metro un autobusu, un var sanākt pagarš ceļš. Es īrēju istabu salīdzinoši netālu no universitātes, apkārtne varbūt nebija ļoti skaista, taču 20 min laikā jau es biju universitātē.
Man ļoti patika studēt Tor Vergata universitātē. Vislabākais bija tas, ka visur bija jārunā itāliski, tādējādi manas valodas zināšanas būtiski uzlabojās. Arī universitātē piedāvātie kursi bija interesanti un noderīgi. Lielākā daļa pasniedzēju bija pretimnākoši, viegli sasniedzami gan fakultātē, gan pa e-pastu. Ieteikums ņemt vērā, ka Tor Vergata universitātē rudens sesija ir līdz 15. februārim. Līdz ar to ātrāk par šo datumu sekmju izrakstu nevar dabūt. Tas nav pieejams arī uzreiz pēc sesijas beigām, jo tas tiek veidots, balstoties uz datiem sistēmā.
Taču kopumā esmu ļoti apmierināta, tas bija skaists semestris!
Mana trešā studiju gada pavasara semestris tika aizvadīts Norvēģijas dienvidu pilsētā Kristiansandā. Šo periodu tagad uzskatu par visaizraujošāko notikumu manā studiju laikā. Piedalīšanās ERASMUS+ programmā ir paplašinājusi manu redzesloku par izglītības metožu un kvalitātes atšķirībām Latvijā un Norvēģijā.
Agderas Universitāte ārzemju studentus uzņēma ļoti viesmīlīgi. Studentu kopiena Erasmus Student Network jau pirms atbraukšanas rūpējās, lai jaunie studenti iepazītos ar nepieciešamo informāciju un palīdzēja ievākties studentu kopmītnēs atbraukšanas dienā, kā arī brīvprātīgi organizēja orientēšanos pa skolas teritoriju (kampus) un pilsētu. Dzīvesvieta, lai arī izmaksāja pusi no piešķirtās stipendijas, attiecīgi bija ļoti labā kvalitātē un komfortabla: katram bija piešķirta sava personīgā istaba un jādalās bija tikai ar virtuvi. Es dzīvoju piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no Universitātes kopā gan ar vietējiem, gan ārzemju studentiem no visas pasaules, ne tikai Eiropas.
Mana lielākā motivācija, kāpēc izvēlējos studēt tieši Norvēģijā, bija manas studiju programmas apakšvirziens - skandināvistika. Vēlējos tuvāk iepazīties ar kultūru, kuru studēju, un vēlos iedrošināt arī citus studentus apmaiņas programmā doties uz šo universitāti, jo norvēģu valodas nezināšana nav barjera.
Vislielākais pārsteigums bija tieši studiju apjoma ziņā, jo tas krietni atšķiras no LU: visi vienā semestrī mācās tikai divus līdz trīs kursus, jo tie vidēji ir 10 līdz 15 ECTS vērti. Turklāt lekcijas notiek salīdzinoši retāk kā LU, jo liels darbs ir jāiegulda patstāvīgā darbā: mācoties mājās, modernajā UiA bibliotēkā ar iespaidīgiem e-resursiem, vai speciāli paredzētās studentu grupu darba telpās, kas izvietotas gan galvenajā ēkā, gan izkliedētas viscaur kampusā .Veiksmīgi atradu sev piemērotus kursus.
No sirds iesaku izmantot Erasmus apmaiņas programmas piedāvātās iespējas, jo studēšana ārzemēs gan atdzīvina ceļotkāri, kultūrizpratni, un studētprieku, gan ļauj iegūt pilnīgi jaunu skatu uz dzīvi. Esmu ļoti pateicīga par šo LU doto iespēju, jo šie 5 mēneši Agderā man šķiet kā vesels mūžs, kas pilns jaunu pieredžu, neaizmirstamu atmiņu, un jaunu draugu, kas man paliks visu mūžu.
Rudens semestri pavadīju Norvēģijā, studējot Oslo Universitātē ERASMUS programmas ietvaros. Šajā periodā es gan ieguvu jaunas zināšanas un iepazinu citas valsts akadēmisko vidi, gan bagātināju savu kultūras apmaiņas pieredzi, jo studentu vide Oslo ir patiesi internacionāla. Piedalīšanās ERASMUS programmā arī ļāva pārliecināties, ka angļu filoloģijas bakalaura programma, kurā es studēju, sniedz kvalitatīvu izglītību, kas padara tās studentus konkurētspējīgus starptautiskā līmenī.
Sognas studentu ciemā, kurā dzīvoju, tradicionāli ir daudz ārzemnieku, un arī istabu bloks, kurā dzīvoju es, nebija izņēmums: mani kaimiņi bija gan no Norvēģijas, gan no mūsu kaimiņzemes Igaunijas, gan no Rietumeiropas, Vidusāzijas un Āfrikas. Dzīvojot kopā ar studentiem no visām pasaules malām, es bieži atcerējos mūsu fakultātes pasniedzēju dažkārt pieminēto atziņu, ka saziņā ir svarīgas ne tikai valodas zināšanas, bet arī spēja atrast kopsaucēju ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Veiksmīga komunikācija ar kaimiņiem palīdzēja ātrāk adaptēties dzīvei Oslo: iepazīt pilsētu kopīgu ekskursiju laikā, organizēt sadzīvi tā, lai pat pie Norvēģijas ļoti augstajām dzīvošanas izmaksām pietiktu ar ERASMUS stipendiju.
Studiju sistēma Oslo Universitātē visai atšķiras no LU: katru semestri students parasti apgūst tikai 3 priekšmetus, jo priekšmeti lielākoties ir 10 ECTS vērti, un katrā priekšmetā lielākoties ir tikai viena lekcija nedēļā. Pie šādas sistēmas uzsvars tiek likts uz patstāvīgām studijām, un tam ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Sistemātiski strādājot, sasniedzu mērķi, ko sev izvirzīju: ieguvu augstāko gala atzīmi visos priekšmetos, kas man bija jāapgūst Oslo Universitātē. Protams, vēl svarīgāk nekā augstās atzīmes priekš manis bija jaunu zināšanu iegūšana, kas noderētu manā turpmākajā akadēmiskajā karjerā.
Vadoties no savas pieredzes, varu ieteikt ERASMUS apmaiņu Oslo Universitātē tiem LU studentiem, kuri jau ieguvuši zināmu akadēmisku pieredzi mūsu augstskolā, pietiekoši labi raksta un runā angliski, kā arī spēj daudz studēt patstāvīgi. Domāju, ka studijas Oslo var būt lieliska iespēja jaunas pieredzes gūšanai un izaugsmei.
Par studiju pieredzi Vroclavas Universitātē varu dot tikai un vienīgi pozitīvas atsauksmes.
Studiju darbs un prasības Vroclavas Universitātē nedaudz atšķīrās no darba gaitas, pie kuras biju pieradusi LU Angļu filoloģijas studijās. Lielākajā daļā kursu satura prezentēšanā tika iesaistīti paši studenti – nodarbības bija ļoti interaktīvas, gandrīz katrā mācību priekšmetā katram studentam bija jāsniedz prezentācijas, kā arī jāveido dažādi projekti. Mācību darbs ļoti reti noritēja lekciju veidā, pārsvarā tika veidots dialogs starp studentu un pasniedzēju, tādējādi nodrošinot, ka students pats nonāk pie pareizajām atbildēm. Visvairāk no mācību darba VU man patika pēdējā kursa semināri – izvēle bija ļoti liela un ERASMUS studenti varēja izglītoties turpat vai jebkurā sevi interesējošā tēmā, sākot ar Rokenrola vēsturi un beidzot ar Kognitīvās lingvistikas pamatiem
Vienīgās maza mēroga problēmas, ar kurām saskāros visā Erasmus periodā, parādījās neilgi pēc ierašanās – pēc iepazīšanās ar savas fakultātes internacionālo studentu koordinatori, sapratu, ka būs krasi jāmaina studiju līgums, jo vairāki kursi, kurus biju izvēlējusies, vairs netika pasniegti, kā arī krasi atšķīrās kredītpunktu piešķiršanas sistēma, nācās papildus uzņemties vairākus kursus, kas radīja diezgan intensīvu slodzi, taču jebkuras iegūtās zināšanas noteikti noderēs.
Kā savu vislielāko palīgu apmaiņas studiju laikā noteikti vēlētos pieminēt VU brīvprātīgo studentu apvienību. Tieši šie jaunieši visvairāk rūpējās par to, lai apmaiņas studenti Vroclavā justos ērti un droši. Tika organizētas gan izglītojošas, gan izklaidējošas ekskursijas pa pilsētu un valsti, tika organizēti dažādi saliedēšanās pasākumi, kā arī praktiski jebkuras problēmas ārzemju studentam nepieciešamo formalitāšu kārtošanā tika atrisinātas tieši ar viņu palīdzību.
Kā papildus labums apmaiņas studijām ārzemēs, noteikti jāpiemin arī iespēja būt internacionālā vidē. Tā kā Vroclavā biju vienīgais students no Latvijas, man bija iespēja visus piecus mēnešus sarunāties tikai un vienīgi svešvalodās, kas man pašai šķiet ļoti svarīgi. Kā nu jau bijušais apmaiņas programmas students noteikti varu ieteikt jebkuram HZF studentam izmēģināt studijas tieši Vroclavā, jo, tik ārzemniekam viesmīlīgu un patīkamu pilsētu iepriekš vēl nebija gadījies iepazīt.
Manuprāt, Greifsvaldes universitāte ir viena no baltu filologiem piemērotākajām mācību iestādēm. Uz Greifsvaldi dodas mācīties ne tikai Baltistikas studenti, bet tāpat arī jaunieši no Hamburgas, Berlīnes, pat no dienvidu Vācijas (piemēram, no Frankfurtes un Minhenes).
Kā no galvenajiem iemesliem šīs augstskolas izvēlei ir jāmin nelielās samaksas gan dzīvošanai kopmītnēs, gan studiju maksa, kā arī mazās braukāšanas dēļ. Pilsēta nav liela un bez lielas piepūles to var apstaigāt ar kājām no viena gala līdz otram.
Greifsvalde ir viena no retajām universitātēm, kas piedāvā jaunas, oriģinālas metodes Baltistikas apgūšanai. Baltistikas institūtā studenti pārsvarā ir vācieši, kuriem interese ir radusies, iepazīstot Latviju un Lietuvu, īpaši ir iemīlējuši Rīgu un tās vecpilsētu. Tāpat studenti ir pievērsušies Baltistikas studijām intereses dzīti, noskaidrojot kāda un cik sarežģīta ir latviešu valoda. Atcerēsimies, ka arī pašiem latviešiem ir ciešas vēsturiskas attiecības ar vāciešiem. Vairāki studenti no institūta runā tekoši latviski.
Baltistikas programma piedāvā regulārus pamatīgus kursus gan latviešu, gan lietuviešu valodā. Bet, visticamāk, ka tie nebūs priekšmeti, par kuriem interesētos Baltistikas studenti no Latvijas. Man bija interesanti iepazīties ar salīdzinošo literatūrzinātnes pētniecības metodi. Kursos pretstatījām lietuviešu, krievu, somu un latviešu darbus. Salīdzinošā metode palīdzēja izprast kultūrvēsturisko un literāro kontekstu gan Baltijas valstīs, gan Eiropā kopumā. Kā izvēles priekšmetus varēja izvēlēties dažādus kursus par Baltijas literatūru no aizsākumiem līdz mūsdienām, par Baltu valodu vēsturi, kā arī atsevišķi, piemēram, par Lietuvas literatūru un tās vēsturi 19. gadsimtā.
Greifsvalde ir ne tikai bagāta ar studiju kursu rūpīgu apgūšanu, piedaloties dažādos paralēli organizētos pasākumos, bet tāpat ar dažādiem kultūras pasākumiem kopumā
Ja ir iespēja piedalīties Erasmus programmā, es to siltu ieteiktu. Tā ir iespēja apgūt jaunas studiju metodes, iegūt jaunus draugus no Eiropas un visas pasaules (piem. Kanādas, Ķīnas un Austrālijas), kā arī tā ir iespēja gūt jaunu pieredzi un paplašināt nākotnes darba iespējas (tas ir labs ieraksts CV!). Esiet laipni aicināti doties uz Greifsvaldi! aicināti doties uz Greifsvaldi!
I am a student of English philology and my Erasmus experience started in the third year, when I applied for the exchange program with a thought: ‘If not now, then most probably never’. And let me tell you, I do not regret this decision as it was an amazing experience. Truth to be told, it wasn’t perfect all the way through, but then again, nothing really is.
I started my studies in Germany, in a lovely city called Leipzig. When I first arrived there I had the pleasure of spending the first couple of days with local students, with whom I lived till I got settled in my own place. And the first surprise was how trustful and welcoming they were to me and my friend, who also came from the University of Latvia to study there as an Erasmus. Not only did they showed us around the town, but also lend us a couple of bicycles so that we would be able to explore on our own. Because if you don’t go by bicycle in Leipzig – you are not a real student. The second thing I was pleasantly surprised by was how big, but uncrowned and green the city was.
The main campus seemed huge and modern with very post-modern elements in its architecture. I had the pleasure of studying in the spacious amphitheatre like lecture halls and two of the biggest university libraries – Bibliotheca Albertina and the Campus Library, which was situated on 5 floors and available for studies 24h daily. However, the studying experience wouldn’t have been so pleasurable without the amazing professors there. My absolute favourites were Introduction to Literary Analysis, the Four Nations: National Identities in the British Isles, Methods and Theories of Literary Analysis, and Linguistic Approaches to Humour. While attending the lectures I got the impression that each subjects is closely linked to other subjects, and that the knowledge gained in one can be further applied in the next. However, the most valuable experience of practically using the language was when speaking with other students, both local and Erasmus.
Regarding the language use I experience a slight cultural shock, because in most of the institutions people spoke German with you, and also Erasmus students mostly were fluent in this language, so it was often used for communication, not to mention that you had to speak German in shops and on streets. Even though I do not feel immense improvements regarding my proficiency in German, I still feel that I am much more comfortable to try and speak it in order to express myself, which I didn’t have the courage to do before.
Šis studiju periods bija dažādu piedzīvojumu un notikumu pārpildīts, kas ir atstājis lielu iespaidu uz manu dzīvi. Esmu MVBS programmas studente.
Studiju jomā ar lielām grūtībām nesaskāros, jo jau Latvijā pieradu studēt svešvalodā. Visi priekšmeti ko izvēlējos bija pieejami, kā arī pasniedzēji bija ļoti atsaucīgi un vērsti uz sadarbību ar studentiem. Biju patīkami pārsteigta, cik ļoti pretimnākoši bija administratīvie darbinieki, kas palīdzēja ar visu dokumentu noformēšanu.
Dzīvošana ziņā arī biju apmierināta ar to, ka izvēlējos dzīvot studentu kopmītnē. Kopmītne bija jauna, izremontēta, bija pieejama veļas telpa, kafejnīca, trenažieru zāle. Dzīvoju kopā ar trīs meitenēm no Spānijas, protams, tieši pateicoties tam ļoti uzlabojās manas spāņu valodas zināšanas. Kopmītnē bez manis vēl dzīvoja ap simts Erasmus studentu no dažādām pasaules valstīm, ļoti daudz informācijas par citām kultūrām un viņu paražām, kā arī īpaši virtuvi es uzzināju tieši ikdienā, pavadot laiku kopmītnē.
Sabiedriskās dzīves jomā varu teikt, ka ne vienu brīdi nesaskāros ar garlaicību. Erasmus Student Network jaunieši no Pečas ļoti aktīvi organizēja dažādus pasākumus, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu Erasmus studentus sabiedriskās aktivitātēs. Tika organizēti tādi pasākumi kā kopīga došanās uz slidotavu, ekskursijas uz citām apkārtējām pilsētiņām, vīna degustācijas, pārgājieni, tematiskās ballītes, kā arī katru trešdienu tika organizēti kultūras vakari, kad katrai valstij tika dota iespēja prezentēt sevi, savu kultūru, tradīcijas un virtuvi. Arī mēs - latvieši prezentējām sevi, rādot pašu veidotu video par Latviju, dziedot latviešu dziesmas un cienājot citus studentus ar gaļas pīrādziņiem, zirņiem ar speķi, rupjmaizi, Laimas saldumiem un Selgas cepumiem, kā arī devām iespēju nobaudīt Rīgas melno balzamu.
Erasmus visnotaļ ir viena no manām šī brīža vislabākajam dzīves pieredzēm.
Rudens semestrī devos Erasmus apmaiņas programmā uz Spānijas dienvidiem, lai semestri mācītos Huelvas Universitātē (Universidad de Huelva).
Manu izvēli noteica dažādi apstākļi, kā piemēram, iespēja apgūt papildus svešvalodu – spāņu valodu (LU, kā otro svešvalodu apgūstu vācu valodu); kā arī, protams, lieliska izdevība studēt pilnīgi citā vidē, kopā ar studentiem no visas Eiropas. Pēkšņā nokļūšana citas valsts augstskolā man lika saprast, ka mācīties var dažādi un citādāk nenozīmē sliktāk. Man bija lieliska iespēja apmeklēt pedagogiem paredzētas lekcijas pie pasniedzēja, kurš uzskatīja, ka valoda ir tikai sazināšanās metode, un galvenais ir doma, kuru tu vēlies paust. Viņš, piemēram, atteicās no oficiālajām lekciju telpām un tā vietā pateica konsultāciju dienas un laikus, kuros, pēc pašu iniciatīvas varam ierasties, lai apspriestu tēmas. Pirmo reizi sastapos ar pasniedzēju, kuram primārais bija kontakts ar studentiem, interese par mūsu valstīm, no kurām nākam, un patiesa ieklausīšanās mūsu viedokļos. Manuprāt, šī ir apmaiņas programmas būtība – pārsteigt pašam sevi ar to, cik dažādi mēs varam mācīties un saprast.
Protams, kopumā vērtējot studiju kvalitāti, gribētos teikt, ka LU ir krietni organizētāka, punktuālāka un svešvalodu līmenis gan pasniedzējiem, gan studentiem ir augstāks. Tomēr, kā plusu Spānijas augstskolai varu minēt faktu, ka pasniedzēji bija gados jaunāki, ar milzīgu zinātkāri par savu pasniedzamo priekšmetu, un vairāk iesaistīja studentus lekciju darbā. Turklāt, varētu teikt, ka Huelvas Universitāte ir mazliet “interaktīvāka” studiju procesā.
Dzīvošanas jautājums tika risināts ļoti vienkārši – ierodoties universitātē, studentu pašpārvalde katram studentam iedeva sarakstu ar dzīvokļiem, kurus var īrēt. Studenti ātri vien sapazinās un vēlāk arī kopīgi īrēja dzīvokļus. Dzīvošanas apstākļi bija atkarīgi no tā, cik lielu daļu no stipendijas students gribēja atvēlēt dzīvokļa īrei. Es personīgi dzīvokļa īrei atvēlēju vienu trešdaļu un dzīvoju kopā ar divām meitenēm divstāvu dzīvoklī ar divām terasēm, trim guļamistabām un dzīvojamo istabu. Kā vienīgo mīnusu varu minēt faktu, ka Spānijā dzīvokļos nav ierīkota centrālā apkure, kas ziemā sagādāja ne mazumu aukstu vakaru pie tējas krūzes un no mājām atsūtītām vilnas zeķēm kājās.
No lekcijām brīvajā laikā, studentu pašpārvalde vai paši Erasmus studenti nepārtraukti organizēja dažādas aktivitātes un izbraucienus, kā piemēram, kalnā kāpšanas pārgājienus uz tuvējiem kalniem, braucienus uz galvaspilsētu Madridi, tuvumā esošo Portugāli (ieskaitot ceļojumu uz Lisabonu), kā arī citām iespaidīgām vietām. Andalūzijas reģions ir ļoti daudzveidīgs dabas un kultūras ziņā, tāpēc ceļojumu maršrutu netrūka. Es pati paguvu redzēt Andalūzijas populārākās kultūras un kūrortpilsētas, Gibraltāru, kas pieder Britiem, Lisabonu, Portugāles klinšaino dienvidu daļu, kā arī Kanāriju salas, uz kurām devos Ziemassvētku brīvlaikā. Esot Erasmusā azartisku un ceļot-gribošu cilvēku netrūkst, tāpēc jābūt gatavam uzņemt lielu devu kultūras!
Lai arī atgriežoties mājās februāra vidū, līdzi esmu atvedusi ne tikai uzkrāto pieredzi, bet arī pāris parādus, pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka esmu ieguvusi neatsveramus iespaidus par ārzemju kultūru, dzīvesveidu un universitātēm; pārdomājusi fundamentālākās dzīves lietas un piedzīvojusi daudz neaizmirstamu notikumu. Satikti daudz un dažādi cilvēki, kas paplašinājuši manu redzesloku un parādījuši, ka Eiropa ir plaša un piedāvā ļoti daudz ko! Un nekas jau nebeidzas pēc Erasmus – jau tagad tiek organizēts salidojums Oktoberfestā, Vācijā...
The university is situated at a medium size town called Le Mans. I studied there various subjects such as French, Spanish, international trade and others but more relevantly, I made new friends and gain a new and useful experience in communication with people with different nationalities and backgrounds.
As to the faculty of this university, the professors seemed very supportive to me and other exchange students. They devoted their time after classes to explain to us additional things and sometimes we were integrated into the groups of the French students. That helped for me to become friends with people from France therefore I was able to work on my language skills and have friends around me who can help me when it was necessary. Overall, I was spending my time with people from countries such as Brazil, Spain, China, Italy. Hungary, USA and of course France.
Additionally, besides spending time with my new friends, I had to study a lot. At first, it was really hard to manage the load of homeworks, however, I was able to divide my time well and reach the goals I have set for myself. Regarding the way how the professors delivered their classes, it was not so different as in the University of Latvia, that is, some classes involved more interaction with professors and others were more concentrated on absorbing the theory and working individually.
To conclude, the studying abroad was very important to me and I think has had a lot of impact on me. More precisely, I am more open to the people I do not know than before because I have had a lot of practice starting conversation with strangers. Not only I gain a lots of friends from a different countries, I also studied hard and improved my knowledge of French and trade in Europe.
I decided to go to Erasmus being in the second year of my Bachelor studies (MLBS student). Frankly speaking, when I applied for the Erasmus I was not really sure whether I am ready to take this challenge. I had some doubts whether I could live alone abroad whether my linguistic skills are well enough as I learned French only for short time.
The University of Latvia kindly gave me the possibility to go on Erasmus mobility to the University of Liege for studies. Why did I choose to do Erasmus? It seemed to me an amazing opportunity for personal development as it gives very interesting and many-sided experience.
When the day of my departure to Erasmus came, my eyes were full of tears and I was really afraid of uncertainty. I have never travelled and what is more lived alone abroad. I only had short trips abroad with my family. Erasmus was for me an extraordinary blend of travelling, studying, discovering new things and of course meeting people of so different cultures. I even couldn’t imagine that going to Belgium I will meet almost the whole world! I made friends with students from Spain, Colombia, Mexico, Brazil, Poland, Burundi, Caribbean islands, Iran and many others.
I must confess that in the beginning it was difficult for me to get used to new environment and I even wanted to quit everything and return home. It seemed to be that there are more disadvantages than advantages.
One of the difficulties was to choose courses which would suite to my program but I was very curious and attended very different courses some of them were even not linked to my professional field. However, it was very interesting that I had such possibility to make myself my list of courses. In the University of Latvia I have very complex program which involves several directions of studies. I have chosen it because I hoped to understand during my years of studies what I am really interested in and what will be my future career. The choice of courses during my Erasmus helped me to understand what is really interesting for me and what I am going to focus on in my future career.
But only optimism and belief that it is an amazing experience which will have a strong footprint on my personal development and that this period of studies I will remember all my life. And now, when everything is over I understand that every day that I spend on Erasmus was worth of that. It learned me to be independent, plan my budget and time as well as I became more resolute and self-confident. All in all, Erasmus is an excellent opportunity and it is a very good chance for young people to understand who they are and to what directions move their careers. Don’t be afraid, attempt and be open to the world!