Materiālu krātuves

Arheoloģisko materiālu krātuvē koncentrēts Latvijā lielākais arheoloģisko izrakumu zīmēto plānu krājums (28 553 vienības), izrakumu pārskatu krājums (vairāk nekā 1389 vienības), pirmdokumentācijas krājums (vairāk nekā 2052 vienības), fotonegatīvu krājums (vairāk nekā 230 000 filmu kadru) u. c. 

Arheoloģisko materiālu krātuve nodrošina krātuvē esošo arheoloģisko materiālu saglabāšanu un izpēti, krājumu datu bāzu veidošanu, kā arī rada apstākļus Arheoloģisko materiālu krātuves izziņas materiālu izmantošanai zinātniski pētnieciskajā darbā. Arheoloģisko materiālu krātuvē uzkrātā materiāla nozīme pārsniedz Latvijas robežas. Uz Arheoloģisko materiālu krātuvē pieejamo resursu bāzes tiek izstrādātas nozīmīgas publikācijas Latvijas un ārzemju izdevumiem; sagatavoti referāti vietējas nozīmes un starptautiskām konferencēm; tiek veidoti kursa, bakalaura, maģistra un doktora darbi; tiek precizētas arheoloģisko pieminekļu robežas; materiāli tiek izmantoti dažādu izstāžu veidošanā un citur.


Krātuves kontakti:

Adrese: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ēkā, Rūpniecības ielā 10, 110., 110a. telpā, Rīgā, LV-1010, tālr. 67033952

Apmeklētāju pieņemšanas laiks: pirmdienās pulksten 9.00-12.00 un 13.00-17.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 26525651.

Krātuves vadītāja: Silvija Tilko, silvija.tilko@lu.lv 

Krājuma glabātāja: Enija Zaķe, enija.zake@lu.lv 

LU HZF Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuvē tiek uzkrāts arheoloģisko izrakumu antropoloģiskais, paleozooloģiskais un augšņu analīžu materiāls. Krātuves 133 kolekciju paleoantropoloģiskais materiāls pārstāv Latvijas iedzīvotājus 9 gadu tūkstošu garā laika posmā no akmens laikmeta līdz 18. gadsimtam ar 5600 indivīdiem. Senākie ir Zvejnieku I un II apmetnes iedzīvotāji (no 7. līdz 3. gadu tūkstotim pirms Kristus), kas pārstāvēti ar Ziemeļeiropā plašāko šī perioda kranioloģisko un osteoloģisko materiālu. Lai pētītu ar pāreju uz ražotājsaimniecību saistītās izmaiņas iedzīvotāju morfoloģijā, fiziskajā attīstībā un paleodemogrāfijā ļoti nozīmīgs Eiropas kontekstā ir arheoloģiski pilnīgi izpētītais bronzas laikmeta Ķivutkalna kapulauka antropoloģiskais materiāls. Latvijas I un II gadu tūkstoša iedzīvotāju dzīves apstākļus, sociālās diferenciācijas un urbanizācijas procesus iespējams pētīt pēc plaša antropoloģiskā materiāla.


Krātuves kontakti:

Adrese: Kalpaka bulvāris 4, pagrabstāvs; Lielvārdes iela 24 – 314. telpa, Rīga

Apmeklētāju pieņemšanas laiks: iepriekš piesakoties.

Krātuves vadītāja: Gunita Zariņa, gunitaz@latnet.lv, 67034872

Krājuma glabātāja: Anna Batraga, anna.batraga@lu.lv 

LU HZF Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē atrodas plašs rakstīto etnogrāfisko pirmavotu krājums par tradicionālo kultūru. Tā ir unikālu un daudzveidīgu kultūrvēsturisku materiālu kopa, ko veido Latvijas vēstures institūta zinātnieku etnogrāfiskajās ekspedīcijās kopš 1947. gada uzkrātie materiāli – lauka pieraksti, grafiskie materiāli, fotonegatīvi, fotogrāfijas, dokumenti un dokumentu kopijas. Krātuvē glabājas (galvenokārt) materiāli par tautas tradicionālo materiālo kultūru un dzīvesveidu Latvijas laukos, piemēram – tautas celtniecību, mājas iedzīves priekšmetiem, darba rīkiem, lauku transporta līdzekļiem, audumiem, apģērbu, uzturu, dažādiem nodarbošanās veidiem – zemkopību, lopkopību, amatniecību, zveju utt. Atrodami materiāli, kas raksturo ģimenes un gadskārtu tradīcijas, tautas lietišķo mākslu un vēl daudzas citas jomas. Etnogrāfisko materiālu krātuves materiāli tiek izmantoti kā pirmavoti Latvijas Universitātē, kā arī citu zinātnisko, kultūras un izglītības iestāžu darbinieku un studentu zinātnisko darbu un projektu sagatavošanai.

Fondu saraksts.

Krātuves kontakti:

Adrese: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ēka, Rūpniecības iela 10., 114. telpa, Rīga, LV-1010

Apmeklētāju pieņemšanas laiks: iepriekš piesakoties pa tālruņiem 26593299; 67033951 vai e-pastu: emk@lu.lv

Krātuves vadītāja: Ilze Boldāne-Zeļenka, ilze.boldane-zelenkova@lu.lv, 26593299

Krājuma glabātāja: Lilita Vanaga, lilita.vanaga@lu.lv

Krājuma glabātāja: Ilze Ulmane, ilze.ulmane@lu.lv 

LU HZF LVI Dendrohronoloģijas laboratorija ir pagaidām vienīgā zinātniskā struktūrvienība Latvijā, kurā kopš 1990. gadu sākuma veic galvenokārt Latvijas teritorijā saglabājušos vēsturisko konstrukciju koka būvelementu dendrohronoloģisko datēšanu un izstrādā koku gadskārtu ilggadīgās absolūtās hronoloģijas. Laikā līdz 2022. gadam laboratorijā absolūtais datējums ir noteikts kopā 70 Latvijas vēsturisko objektu 165 koka konstrukcijām. Liela daļa no līdz šim datētajām senajām koka konstrukcijām atklātas arheoloģiskajos izrakumos (galvenokārt Vecrīgā, kā arī Cēsīs, Jelgavā, Ventspilī, Krustpilī un Āraišos). Pārējās datētās konstrukcijas saglabājušās dažos arhitektūras pieminekļos Vecrīgā, Aizputē, Āraišos, Bauskā, Cēsīs, Gaujienā, Liepājā, Ludzā, Rundālē, Siguldā, Turaidā, Valmierā un Ventspilī.

Dendrohronoloģijas laboratorija uztur ciešus sakarus ar vairākām dendrohronoloģijas laboratorijām citās Eiropas valstīs. Eksportētas vai tālu pludinātas koksnes datēšanā un lokalizēšanā būtiska nozīme bijusi praktiskajai sadarbībai ar kolēģiem Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē un Lielbritānijā. Uzsākts praktisks darbs pie laboratorijā iegūtās dendrohronoloģiskās informācijas pārveidošanas un sagatavošanas izmantošanai datu bāzēs gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Laboratorijas kontakti:

Adrese: Kalpaka bulvāris 4, Rīga LV-1050, 123. telpa.

Laboratorijas vadītājs: Māris Zunde, maris.zunde@lu.lv, 67034871

Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājums veidots kopš 1992. gada un satur Latvijas atjaunotās neatkarības laika iezīmi, kad daudzi cilvēki vēlējās atklāt savu noklusēto pieredzi. Krājumā apkopotas ap 5000 Latvijas novados un ārvalstīs dokumentētas dzīvesstāstu intervijas, aptverot 20. un 21. gadsimtu. Nacionālais krājuma nosaukumā apzīmē piederību Latvijas valstij, neatkarīgi no tā, kādas tautības Latvijas iedzīvotājs to stāstījis un kurā pasaules valstī atmiņu stāstītājs dzīvo. Krājums sastāv no atsevišķām kolekcijām, kas norāda uz interviju izcelsmi.

Krājums radīts mutvārdu vēstures pētījuma gaitā LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūtā sadarbībā ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts». Krājumā tiek uzglabātas projektu un LU HZF studentu un pētnieku ekspedīciju intervijas.

Ņemot vērā krājuma specifisko iedabu un personisko informāciju, kas vēstīta dzīvesstāstos, publiska piekļuve ļauta tikai atsevišķām intervijām un to atšifrējumiem. Ja ir vajadzība noklausīties kādu krājumā atrastu interviju, lūdzam sazināties - rakstot e-pastu: mutvarduvesture@gmail.com.