Ķīnas Tautas Republikas ekonomiskā uzplaukuma sākums nenoliedzami bija saistīts ar valsts realizēto politiskās atvērtības politiku un īpašo ekonomisko zonu izveidošanu pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Viens no pasaulē visplašāk pazīstamākajiem Ķīnas modernizācijas politikas panākumu, ekonomisko reformu un ekonomiskās atvērtības īstenošanas simboliem ir īpašās ekonomiskās zonas - pilsētas Šendženas fenomens. Izvērtējot Šendženas ekonomisko izaugsmi, Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu Institūta profesors Vladimirs Portjakovs savā lekcijā iepazīstinās ar ekonomisko reformu pamatnostādnēm, to īstenošanu un problemātiku mūsdienu Ķīnas ekonomikā un politikā.
Norises laiks un vieta:
Ceturtdien, 2011. gada 19. maijā, plkst. 19:00
Latvijas Universitātes Mazajā aulā
Raiņa bulvārī 19 Lekcija notiek angļu valodā Mao Dzeduns esot teicis: „vējš no austrumiem ir stiprāks par vēju no rietumiem.” Tomēr, runājot par „politisko vēju” reālo ģeogrāfiju Ķīnā, „ dienvidu vējam” vairakkārt ir bijusi īpaša loma liktenīgos valsts notikumos. 1979. gadā Guandong province tika izvēlēta par reģionu trijām no četrām Ķīnas īpašajām ekonomiskajām zonām. To skaitā viena no veiksmīgākajām ir Šendžena. Šis zvejnieku ciems, kas tika pārvērsts par 10 miljonu cilvēku apdzīvotu pilsētu, kļuva ne tikai par veiksmes un atvērtības simbolu, bet arī par platformu īpašām ekonomiskām inovācijām. Ķīnas reformu arhitektam Denam Sjaopinam 1992. gadā izdevās gūt pārākumu pār Ķīnas elites konservatīvi izolējošo nostāju un valstij ierādīt jaunu ceļu –tirgus reformu paātrināšanu un liela mēroga ekonomiskās atvērtības politikas īstenošanu. Lielākā daļa Ķīnas sasniegumu pēdējo divdesmit gadu laikā ir tieši Dena Sjaopina nopelns, kas tiešā veidā ir saistīts ar viņa stratēģiskajiem lēmumiem attiecībā uz Šendženu. Iespējams, „dienvidu vējš” kā simbols pārmaiņām un vēlmei pēc lielākas personiskās un sociālās brīvības ir ĶTR īpatnība, tomēr šim fenomenam, kuru raksturo dažu reģionu jeb pat atsevišķu pilsētu lielāka atvērtība ārējai ietekmei, ir universāls raksturs. Sīkāka informācija:
www.asiares.lv
info@asiares.lv
Raiņa bulvārī 19 Lekcija notiek angļu valodā Mao Dzeduns esot teicis: „vējš no austrumiem ir stiprāks par vēju no rietumiem.” Tomēr, runājot par „politisko vēju” reālo ģeogrāfiju Ķīnā, „ dienvidu vējam” vairakkārt ir bijusi īpaša loma liktenīgos valsts notikumos. 1979. gadā Guandong province tika izvēlēta par reģionu trijām no četrām Ķīnas īpašajām ekonomiskajām zonām. To skaitā viena no veiksmīgākajām ir Šendžena. Šis zvejnieku ciems, kas tika pārvērsts par 10 miljonu cilvēku apdzīvotu pilsētu, kļuva ne tikai par veiksmes un atvērtības simbolu, bet arī par platformu īpašām ekonomiskām inovācijām. Ķīnas reformu arhitektam Denam Sjaopinam 1992. gadā izdevās gūt pārākumu pār Ķīnas elites konservatīvi izolējošo nostāju un valstij ierādīt jaunu ceļu –tirgus reformu paātrināšanu un liela mēroga ekonomiskās atvērtības politikas īstenošanu. Lielākā daļa Ķīnas sasniegumu pēdējo divdesmit gadu laikā ir tieši Dena Sjaopina nopelns, kas tiešā veidā ir saistīts ar viņa stratēģiskajiem lēmumiem attiecībā uz Šendženu. Iespējams, „dienvidu vējš” kā simbols pārmaiņām un vēlmei pēc lielākas personiskās un sociālās brīvības ir ĶTR īpatnība, tomēr šim fenomenam, kuru raksturo dažu reģionu jeb pat atsevišķu pilsētu lielāka atvērtība ārējai ietekmei, ir universāls raksturs. Sīkāka informācija:
www.asiares.lv
info@asiares.lv