Vienreizēja balva 500 eiro apmērā ik gadu tiks piešķirta studentam, kura maģistra darbs aizstāvēšanas procesā atzīts par viskvalitatīvāko un kurā saskatāms augstvērtīgas doktora disertācijas potenciāls. Balva ir apliecinājums tam, ka tieši jaunās paaudzes pētnieki veidos nākotnes akadēmisko vidi Latvijā.
Jaunās balvas mērķis ir godināt profesora ieguldījumu Latvijas akadēmiskajā vidē un vienlaikus stiprināt filozofiskās domas attīstību, atbalstot jaunos pētniekus akadēmiskā ceļa sākumā.
2025. gada maijā profesoram Valdim Tēraudkalnam tika konstatēta onkoloģiska slimība. Atsaucoties tuvinieku aicinājumam, 16. decembrī tika uzsākta ziedojumu kampaņa, lai segtu rehabilitācijai nepieciešamos izdevumus. Nesagaidot ziedojumu izlietojumu paredzētajam mērķim, 2025. gada 27. decembrī profesors devās mūžībā.
Saskaņā ar ģimenes vēlmi visa saziedotā summa – 1053 eiro – tiek novirzīta piemiņas balvas izveidei. Šī lēmuma pamatā ir pārliecība, ka visvērtīgākais ieguldījums ir atbalsts zināšanām un jaunajiem prātiem.
Lai balvas pasniegšana turpinātos, ikviens aicināts ziedot, godinot profesora dzīves darbu un vienlaikus sniedzot ieguldījumu nākotnē – lai filozofiskā doma LU attīstītos drosmīgi, analītiski un akadēmiski izcili.
Valdis Tēraudkalns bija viens no plaši domājošajiem teologiem un reliģijpētniekiem, kurš augsti vērtēja un dzīvoja sadarbību nozīmi starp dažādām humanitārajām jomām un iestājās par atvērtu, dialogā balstītu akadēmisko vidi. Šī balva iezīmē tieši šādu intelektuālu atvērtību un atgādina par daudzveidīgām perspektīvām, kas nepieciešamas universitātei un humanitārajām zinātnēm.
Filozofija dod valodu un instrumentus, lai domātu skaidri, kritiski un atbildīgi: tā palīdz atpazīt ideoloģiskus aizspriedumus, reflektēt par varu un taisnīgumu, analizēt cilvēka cieņas un brīvības pamatus. Tā audzina domāšanas kultūru, kas nepieņem pašsaprotamo kā galīgo, bet uzdod jautājumus tur, kur šķiet, ka atbildes jau ir atrastas.
Teoloģija un reliģijpētniecība ienes akadēmiskajā telpā dziļu refleksiju par reliģiju, garīgumu un ētisko orientāciju. Tās pēta, kā reliģiskās tradīcijas veido cilvēku kopienas, kultūras simbolus un morālos ietvarus, kā arī palīdz saprast, kā reliģija sastopas ar modernitāti, sekularizāciju un plurālismu. Šī analītiskā un vienlaikus ētiski jūtīgā pieeja ir būtiska, lai izvairītos no stereotipiem un virspusējiem priekšstatiem par ticību un neticību.
Tieši šāda kritiskas filozofijas un atvērtas teoloģijas/reliģijpētniecības klātbūtne stiprina universitātes intelektuālo kvalitāti un veicina nobriedušu publisko diskusiju – gan humanitāro zinātņu vidū, gan plašākā Latvijas sabiedrībā.
Iespēja saņemt balvu jau maģistra darba līmenī veicinās radošu, akadēmiski kvalitatīvu un uz doktora disertāciju vērstu pētniecību ar mērķi stiprināt akadēmiskās pētniecības ilgtspēju humanitārajās zinātnēs.