Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Humanitārie dārgumi zinātnieku naktī
Klasiskās filoloģijas maģistrantes Saiva Čākure, Vivita Daņiļeviča
09.10.2014

26. septembrī LU Humanitāro zinātņu fakultātē norisinājās izglītojošs pasākums “Zinātnieku nakts”. Šogad pasākuma tēma bija kaut kas ļoti vērtīgs un ikdienā nepieejams – kristāli. LU Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki un studenti pārsteidza ar 3 ļoti atšķirīgiem stāstiem par kristāliem un dārgakmeņiem.

Pasākumu atklāja un ievadīja LU HZF prodekānes prof. Sigmas Ankravas uzruna. Pirmie uzstājās Āzijas studiju pārstāvji ar prezentāciju „Jašmas dārgakmens ķīniešu kultūrā”. Stāsts par jašmu noteikti daudzos raisīja spilgtus iespaidus, vēl jo vairāk tāpēc, ka klātienē bija iespējams aplūkot arī vairākus jašmas paraugus, par kuriem stāstīja to īpašniece, Latvijas ķīniešu asociācijas direktora kundze Vana Aie. Bija apskatāmi un aptaustāmi (publikai tas sagādāja īpašu prieku!) tādi jašmas darinājumi, kuru vērtība sasniedz pat 10 tūkstošus eiro! Tāpat, vai zinājāt, ka hieroglifu, kas nozīmē jašma, raksta arī skaistu meiteņu vārdos? Tagad katrs HZF Zinātnieku nakts apmeklētājs mācēs šo hieroglifu arī uzzīmēt.

No austrumiem pārcēlāmies uz kādu nedaudz tuvāku un siltāku zemi – Grieķiju. Un, kā nu ne, ja pats vārds “kristāls”, kā to savā uzrunā atgādināja prof. Sigma Ankrava, ir cēlies no sengrieķu leksēmas “κρύσταλλος” (ledus).  Visu paaudžu klasiskās filoloģijas studenti rādīja ludziņu par Dionīsa nedienām ar ametista gredzenu („Mītiska miniatūra: akmeņi antīkajā pasaulē”). Apollona un Dionīsa sarunai ritot, klātesošie uzzināja, no kā cēlies ametista nosaukums, kā arī dzirdēja par dzintara izcelšanos un tā pielietojumu no tādiem antīkās pasaules dižgariem kā Aristotelis, Hērodots, Rodas Apollonijs, Plīnijs Vecākais, Ovidijs un Dioskorīds. Uzvedumu paspilgtināja arī vizuālais noformējums – neliela filmiņa par to, kā radusies cilvēku cilts (mīts par Deikalionu un Pirru). Īpašas ovācijas skatītājos izraisīja Dionīss: brīnišķīgs tērps, ironiska attieksme pret savu nelaimi un lieliska saspēle ar Apollonu.

Pēc dievišķo rūpju izzināšanas skatītāji tika vesti tālāk, tepat uz mūsu kaimiņzemi Krieviju. Slāvu filologi aktīvi iesaistīja publiku ar uzdevumu, kurā bija jāatpazīst kāda teksta daļa – jāizvērtē, vai tas ir fragments no leģendas vai dziesmas („Maģiskie akmeņi: folkloras mīkla”). Pēc tam sekoja uzdevums salikt tekstus pareizā secībā. Beigās atklājās, ka gan leģenda, gan dziesma ir par kādu maģisku akmeni ar nosaukumu alatirs (алатырь) jeb mums visiem pazīstamo dzintaru. Šķiet, ka tas bija jaunatklājums ikvienam.

Pēc aizraujošajām prezentācijām neizpalika arī dionīsiskie rituāli. Pasākumu noslēdza LU HZF dekānes prof. Ilzes Rūmnieces uzruna. Bija klāt arī pats Dionīss, kuram, par laimi, oma bija kļuvusi daudz jautrāka, bet ametista gredzens veiksmīgi novilkts.

Zinātnieku nakts fotogalerijā