Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Anglistikas nodaļa
Pēdējās izmaiņas veiktas:
31.01.2014
Nodaļas vadītāja  asoc. prof. Indra Karapetjana
tālr. 6703 4803, 332. telpa, e-pasts: indra.karapetjana@lu.lv

Pieņemšanas laiks:
Pirmdiena 10.00 - 12.00
Ceturtdiena 16.00 - 18.00


Nodaļas lietvede  Laura Hūne
tālr. 6703 4810, 336. telpa, e-pasts: laura.hune@lu.lv


Nodaļas struktūra un akadēmiskais personāls:

  • Valodniecības katedra
katedras vadītāja –
asoc. prof. Gunta Roziņa, tālr. 6703 4839, 330. telpa, e-pasts: gunta.rozina@lu.lv
asoc. prof. Jeļena Dorošenko, tālr. 6703 4805, 336. telpa, e-pasts: jelena.dorosenko@lu.lv
asoc. prof. Monta Farneste, tālr. 6703 4802, 416.a telpa, e-pasts: monta.farneste@lu.lv
asoc. prof. Vita Kalnbērziņa, tālr. 6703 4813, 337. telpa, e-pasts: vita.kalnberzina@lu.lv
asoc. prof. Dace Liepiņa, tālr. 6703 4805, 336. telpa, e-pasts: dace.liepina@lu.lv
asoc. prof. Solveiga Ozoliņa, tālr. 6703 4813, 337. telpa, e-pasts: solveiga.ozolina@lu.lv
doc. Nataļja Cigankova, tālr. 6703 4802, 416.a telpa, e-pasts: natalja.cigankova@lu.lv
doc. Laura Karpinska, tālr. 6703 4805, 336. telpa, e-pasts: laura.karpinska@lu.lv
doc. Zigrīda Vinčela, tālr. 6703 4802, 416.a telpa, e-pasts: zigrida.vincela@lu.lv
lekt. Vineta Apse, tālr. 6703 4802, 416.a telpa, e-pasts: vineta.apse@lu.lv
lekt. Ilze Baiža, tālr. 6703 4839, 330. telpa, e-pasts: ilze.baiza@lu.lv
lekt. Tatjana Bicjutko, tālr. 6703 4805, 336. telpa, e-pasts: tatjana.bicjutko@lu.lv
lekt. Jana Kuzmina, tālr. 6703 4802, 416.a telpa, e-pasts: jana.kuzmina@lu.lv
lekt. Lauma Terēze Lapa, tālr. 6703 4805, 336. telpa, e-pasts: d20418@lu.lv
lekt. Rasma Mozere, tālr. 6703 4839, 330. telpa, e-pasts: rasma.mozere@lu.lv
lekt. Irina Sokolova, tālr. 6703 4802, 416.a telpa, e-pasts: irina.sokolova@lu.lv
lekt. Margarita Spirida, tālr. 6703 4805, 336. telpa, e-pasts: margarita.spirida@lu.lv
lekt. p.i. Gunta Kaurāte, tālr. 6703 4839, 330. telpa, e-pasts: gunta.kaurate@lu.lv
lekt. p.i. Mudīte Upmale, tālr. 6703 4839, 330. telpa, e-pasts: mudite.upmale@lu.lv

  • Literatūras un kultūras katedra
katedras vadītāja –
prof. Irina Novikova, tālr. 6703 4827, 311. telpa, e-pasts: irina.novikova@lu.lv
prof. Sigma Ankrava, tālr. 6703 4843, 228. telpa, e-pasts: sigma.ankrava@lu.lv
asoc. prof. Ināra Penēze, tālr. 6703 4827, 338. telpa, e-pasts: inara.peneze@lu.lv
doc. Antra Leine, tālr. 6703 4839, 338. telpa, e-pasts: antra.leine@lu.lv
doc. Aleksejs Taube, tālr. 6703 4827, 338. telpa, e-pasts: aleksejs.taube@lu.lv


Vispārīga informācija par nodaļu

Anglistikas nodaļa ir patstāvīga Humanitāro zinātņu fakultātes struktūrvienība, kura izveidota valodniecības, literatūrzinātnes un mākslas zinātnes (kultūras teorijas) nozarē, kas veic zinātniskus pētījumus, īsteno un attīsta studiju programmas.
Nodaļas mērķis ir atbilstoši LU attīstības stratēģijai nodrošināt savu nozaru zinātniskās pētniecības un visu līmeņus studiju programmu un studiju programmu kursu attīstību. Nodaļas uzdevumi ir izstrādāt un īstenot akadēmiskās, profesionālās un doktora studiju programmas un studiju programmu kursus valodniecības, literatūrzinātnes un mākslas zinātnes (kultūras teorijas) nozarēs; sadarbībā ar citu nozaru struktūrvienībām īstenot starpnozaru akadēmiskās un profesionālās studiju programmas un studiju programmu kursus.


Akadēmiskais darbs
 

Anglistikas nodaļa (Department of English Studies)  izstrādā un īsteno akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Angļu filoloģijā” un „Moderno valodu un biznesa studijās” (sadarbībā ar Ekonomikas un vadības fakultāti), maģistra studiju programmu „Angļu filoloģijā”.
Sadarbībā ar citām HZF struktūrvienībām Nodaļa īsteno studiju programmu kursus otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Tulkotājs”, profesionālajā MSP „Konferenču tulkošana”, docē angļu valodas kursus Vācu filoloģijas BSP, Franču filoloģijas BSP, Klasiskās filoloģijas BSP, Baltu filoloģijas BSP, Somugru filoloģijas BSP, Āzijas studiju BSP un Vācu filoloģijas MSP un Franču filoloģijas MSP. Nodaļa nodrošina arī doktora studiju programmu „Valodniecība” (Lietišķā valodniecībā) un DSP „Filoloģija”, līdz ar to veicot arī zinātniski pētniecisko un pedagoģisko kadru sagatavošanu un to profesionālās meistarības un zinātniski pētniecisko iemaņu tālāku attīstību.


Zinātniski pētnieciskais darbs  (Research)

Anglistikas nodaļā zinātniski pētnieciskā darbība tiek veikta Valodniecības katedrā (katedras vad. Dr.philol. Gunta Roziņa) un Literatūras un kultūras katedrā (katedras vad. Dr. philol. Irina Novikova).
Valodniecības katedrā zinātniski pētnieciskā darbība notiek šādās apakšnozarēs: vispārīgajā valodniecībā, stilistikā, leksikoloģijā un terminoloģijā, diskursa analīzē un pragmatikā, valodas apguvē, psiholingvistikā, korpuslingvistikā, datorlingvistikā.
Literatūras un kultūras katedrā zinātniski pētnieciskā darbība tiek attīstīta šādās apakšnozarēs: cittautu literatūrā, literatūras teorijā un vizuālās mākslas (tajā skaitā, kino) teorijā.

VALODNIECĪBAS KATEDRA

    • Vispārīgā valodniecība
    Valodniecība kā zinātne par valodu ir kompleksa disciplīna ar daudzām apakšnozarēm. Katra no tām atšķiras pēc pētījuma priekšmeta, metodikas un pētniecības mērķiem.
    Fonoloģija pētī valodas skanisko struktūru, morfoloģija pētī vārdu struktūru, sintakse analizē likumsakarības, uz kurām balstoties, vārdi tiek savienoti vārdu savienojumos un teikumos. Lingvistiskā semantika ir vispārīgās valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes, kā arī valodas zīmju saturu un attiecības valodas sistēmā.
    Fonoloģija, morfoloģija, sintakse un semantika tiek uzskatītas par valodniecības pamatnozarēm. Vadošā pētniece vispārīgajā valodniecībā Valodniecības katedrā ir Dr. philol. J. Dorošenko. Viņas vadībā strādā zinātniski pētnieciskā grupa, kuras pētījumu objekts ir morfoloģijas, sintakses un semantikas jautājumi. Līdztekus tam tiek pētītas valodas vienību nozīmes pārmaiņas, valodas normatīvo funkciju izpausmes dažādos valodas lietojuma aspektos, kā arī valodas nozīmes pārmaiņu ietekme valodas komunikatīvās funkcijas realizēšanā.

    • Stilistika
    Stilistika kā vispārīgās valodniecības apakšnozare pēta valodas izteiksmes līdzekļu izvēles iespējas saziņā. Valodniecības katedrā šajā jomā darbojas zinātniski pētnieciskā grupa, kuru vada Dr. paed. D. Liepiņa. Vadošās pētnieces šajā valodniecības apakšnozarē ir Dr. paed. D. Liepiņa un Dr. philol. J. Dorošenko.  Viņu vadībā tiek pētīti valodas stili kā valodas paveidi, kas ir atkarīgi no komunikācijas sfēras, no saziņas situācijas, satura un mērķa.
    Katedrā samērā jauna joma ir stilistika kā lietišķās valodniecības apakšnozare, kas pēta raksturīgo un atšķirīgo stilistisko izteiksmes līdzekļu lietojumā profesionālās valodas diskursā: ekonomikas jomā lietojamajā angļu valodā (Dr. philol. G.Roziņa, Dr. philol. I. Karapetjana), politikas un diplomātijas jomā lietojamajā angļu valodā (Dr. philol. I. Karapetjana), tiesību jomā lietojamajā angļu valodā (Dr. philol. G. Roziņa, Dr. paed. D. Liepiņa).

    • Leksikoloģija un terminoloģija
    Leksikoloģija ir vispārīgās valodniecības apakšnozare, kas pēta vārdu kā vienību, kuru raksturo sistemātisku lingvistisku pazīmju kopums. Terminoloģija kā leksikoloģijas sastāvdaļa ir disciplīna, kas pēta terminu, profesionālismu vai vispārējās valodas vārdu lietojumu un funkcijas noteiktā zinātnes nozarē.
    Dr. paed. D. Liepiņas un Dr. philol. J. Dorošenko vadītā zinātniski pētnieciskā grupa, leksikoloģijas un terminoloģijas apakšnozarē veic pētījumus, kas konkretizējas metodoloģijas un teorētisko nostādņu izstrādāšanā valodas praktiskā lietojuma sfērās tēzauru, glosāriju un cita veida vārdnīcu sastādīšanā, terminu standartizēšanā un harmonizēšanā.

    • Diskursa analīze un pragmatika
    Pragmatika ir lietišķās valodniecības apakšnozare, kas pēta valodas lietojumu kontekstā. Šis valodas lietojums ir pamatā veiksmīgai saziņai, kuru raksturo valodas lietotāja spējas apvienot valodu kā sistēmu un valodu lietojumā. Pragmatikas pamatā ir komunikatīvā valodas kompetence. Lingvistiskās pragmatikas kā lietišķās valodniecības skolas pamatlicēja Latvijā ir Dr.habil.philol. I. Kramiņa, kuras pētījumos tika akcentētas valodas lietotāju zināšanas par valodas lietošanas likumiem, kas balstīti uz tādām kontekstuālajām kompetencēm kā semantiskā, leksiskā, fonoloģiskā un gramatiskā kompetence. Zinātniski pētniecisko grupu Valodniecības katedrā šajā virzienā vada Dr. philol. I. Karapetjana un Dr. philol. G. Roziņa. Viņas ir LU emirētās profesores I.Kramiņas darba turpinātājas lietišķās pragmatikas jomā Anglistikas nodaļā, un viņu vadībā tiek veikti pētījumi valodas lietotāja vispārīgās kompetences pilnveidē (Dr. philol. I. Karapetjana: diskursa kompetence; Dr. philol. G.Roziņa: pragmatiskā kompetence). Kā jauna joma lietišķās pragmatikas pētījumos Valodniecības katedrā ir valodas lietotāju pragmalingvistiskās un sociolingvistiskās kompetences attīstīšana. Šī kompetence nepieciešama starptautiska līmeņa komunikācijas nodrošināšanai un ir balstīta uz specifiskām zināšanām par dažādiem sociālajiem un kultūras aspektiem, uz kuriem balstās saziņa akadēmiskā un profesionālā vidē starptautiskā līmenī (Dr. philol. G. Roziņa, Dr. philol. I. Karapetjana, Dr. paed. S. Ozoliņa). Jaunākie pētījumi sociolingvistikas jomā Valodniecības katedrā ir veltīti valodas diferenciācijas jautājumiem starptautiskajā saziņā.

    • Valodas apguve
    Valodas apguve ir lietišķās valodniecības apakšnozare. Zinātniskie pētījumi valodu apguves jomā ir balstīti uz komunikatīvās pieejas izmantošanu svešvalodas apguves procesā, kam raksturīga saziņas veidu, paņēmienu un līdzekļu lietošana ar nolūku attīstīt un pilnveidot valodas apguvēju saziņas prasmi mērķvalodā. Jaunākie pētījumi šajā virzienā Valodniecības katedras zinātniski pētnieciskās grupas vadībā (Dr. paed. M. Farneste un Dr.paed. S. Ozoliņa) saistīti ar komunikatīvo situāciju izpēti starpkultūru saziņā (Dr. philol. V. Kalnbērziņa, Dr. paed. S.Ozoliņa, Dr. paed. M.Farneste, Dr. philol. I.Karapetjana, Dr. philol. G. Roziņa).

    • Psiholingvistika
    Psiholingvistika ir lietišķās valodniecības apakšnozare, kas pēta valodu kā psihes fenomenu. Savā empīriskajā pielietojumā psiholingvistika saistās gandrīz ar visām lietišķās psiholoģijas apakšnozarēm: pedagoģisko psiholoģiju, ekonomisko un politisko psiholoģiju, medicīnisko psiholoģiju. Vadošā pētniece psiholingvistikas jomā Valodniecības katedrā ir Dr. philol. V. Kalnbērziņa, kura vada zinātniski pētniecisko grupu šajā jomā. Ir nepieciešams veikt jaunus pētījumus psiholingvistikā, kas būtu orientēti uz runāšanas un runas uztveres un saprašanas procesu pētīšanu svešvalodu apguvē.

    • Korpuslingvistika
    Korpuslingvistika ir lietišķās valodniecības apakšnozare; tās pētījumu pamatā ir valodas kopuma elementu elektronisko datu bāzes izveidošana. Valodas elementi ir jāatlasa un jāsagrupē pēc noteiktiem kritērijiem tā, lai tie varētu kalpot kā valodas paraugi. Anglistikas nodaļā šī pētniecības joma tika aizsākta Dr. habil. philol. I. Kramiņas vadībā. Attīstoties informācijas tehnoloģijām, Valodniecības katedrā ir jāturpina darbs pie dažādu korpusu izveides un marķēšanas strukturālā, morfosintaktiskā, sintaktiskā un semantiskā līmenī, lai īstenotu noteiktus akadēmiskus mērķus. Vadošās pētnieces katedrā šajā jomā ir Dr. philol. N. Cigankova un Dr. philol. Z. Vinčela, kuras vada zinātniski pētniecisko grupu korpuslingvistikā.

    • Datorlingvistika
    Datorlingvistika ir starpdisciplināra zinātņu nozare, kuras uzmanības centrā ir dabīgo valodu modelēšana. Datorlingvistikas empīrisko pētījumu galamērķis ir mašīntulkošana, automatizēta atlasīto tekstu korpusu valodnieciskā apstrāde, lingvistisko fenomenu analīze un informācijas automātiska iegūšana no tekstiem. Šī ir salīdzinoši jauna pētījumu joma, un Valodniecības katedrai Dr. philol. N. Cigankovas un Dr. philol. Z. Vinčelas vadībā aktīvi jāturpina pētījumi saistībā ar datormodelēšanu un datorprogrammu lietošanu.

LITERATŪRAS UN KULTŪRAS KATEDRA

• Literatūras vēsture
Literatūras vēsture pēta literatūras attīstības procesu: viduslaiki un renesanse - prof. S. Ankrava, asoc. prof. I. Penēze; klasicisms, apgaismība, sentimentālisms - asoc. prof. I. Penēze, doc. A. Taube; romantisms - asoc. prof. I. Penēze, doc. A. Leine; reālisms, 19./20. gs. mija, modernisms - asoc. prof. I. Penēze, prof. I. Novikova; postmodernisms - prof. I. Novikova, doc. A. Taube.

• Literatūras teorija
Literatūras teorija pēta literatūras žanru pētniecības metodes, to attīstību, sniedz nepieciešamo teorētisko pamatojumu literatūras interpretācijai, piedāvā pētīšanas, kritikas un analīzes metodes - prof. I. Novikova, doc. A. Taube.

• Salīdzinošā literatūrzinātne jeb komparatīvistika
Salīdzinošā literatūrzinātne jeb komparatīvistika pēta dažādu autoru, literāru virzienu un tautu literatūru mijiedarbību - doc. A. Taube, asoc. prof. I. Penēze;  prof. S. Ankrava, prof. I. Novikova.

• Salīdzinošā mitoloģija
Salīdzinošā mitoloģija pēta kopīgo dažādu tautu mitoloģijās - prof. S. Ankrava.

• Dzimtes studijas
Dzimtes studijas pēta feministiskās un dzimtes teorijas - dzimte un vara, dzimte un reliģija, dzimte un kultūra, sievietes un vēsture, sievietes, vīrieši un politika - prof. I. Novikova, doc. A. Leine.

• Kultūras studijas
Kultūras studijas pēta kultūras un mākslas attīstību anglofonajās zemēs no senajiem laikiem līdz mūsdienām - asoc. prof. I. Penēze, prof. I. Novikova, prof. S. Ankrava.

• Postkoloniālisma studijas
 Postkoloniālisma studijas pēta literatūras, kultūras un sabiedrības attīstības tendences un problēmas bijušajās kolonijās (I.Novikova, I.Penēze, S.Ankrava).

• Vizuālās studijas
Vizuālās studijas pēta vizuālās mākslas ietekmi uz mūsdienu literatūru un kultūru - literāro tēlu un tekstu izmantojums reklāmā, kino u.c. (I. Novikova, A. Leine).

• Filmu studijas
Filmu studijas pēta literatūras un kino attiecības, literāro darbu ekranizācijas problēmas, literatūras teksta adaptācijas problēmas kino vajadzībām, literārā un kino teksta estētiku (I.Novikova, A. Leine).


Nodaļa sadarbojas ar skolām, citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs, zinātniskiem centriem, profesionālajām organizācijām un citām institūcijām nodaļas darbībai atbilstošajās jomās.
Nodaļas docētāji regulāri publicē savus zinātniskā darba rezultātus starptautiski atzītos, recenzējamos izdevumos, kā arī izdod mācību literatūru un zinātniskos rakstus.
Nodaļas personāls regulāri paaugstina zinātnisko, pedagoģisko un profesionālo kvalifikāciju, aktīvi iesaistās profesionālajās un sabiedriskajās aktivitātēs, organizējot konferences, piem. 2009. gadā tika noorganizēta Starptautiskā zinātniskā konference lietišķajā valodniecībā Applied Linguistics for Specialized Discourse, lekcijas un seminārus.
Nodaļas personāls aktīvi darbojas dažādos starptautiski zinātniskos projektos.